19. Kāyagatāsativaggo

563. ‘‘Yassa kassaci, bhikkhave, mahāsamuddo cetasā phuṭo antogadhā tassa kunnadiyo yā kāci samuddaṅgamā; evamevaṃ, bhikkhave, yassa kassaci kāyagatā sati bhāvitā bahulīkatā antogadhā tassa kusalā dhammā ye keci vijjābhāgiyā’’ti.

564-570. ‘‘Ekadhammo, bhikkhave, bhāvito bahulīkato mahato saṃvegāya saṃvattati… mahato atthāya saṃvattati… mahato yogakkhemāya saṃvattati… satisampajaññāya saṃvattati… ñāṇadassanappaṭilābhāya saṃvattati… diṭṭhadhammasukhavihārāya saṃvattati… vijjāvimuttiphalasacchikiriyāya saṃvattati. Katamo ekadhammo? Kāyagatā sati. Ayaṃ kho, bhikkhave, ekadhammo bhāvito bahulīkato mahato saṃvegāya saṃvattati… mahato atthāya saṃvattati… mahato yogakkhemāya saṃvattati… satisampajaññāya saṃvattati… ñāṇadassanappaṭilābhāya saṃvattati… diṭṭhadhammasukhavihārāya saṃvattati… vijjāvimuttiphalasacchikiriyāya saṃvattatī’’ti.

571. ‘‘Ekadhamme , bhikkhave, bhāvite bahulīkate kāyopi passambhati, cittampi passambhati, vitakkavicārāpi vūpasammanti, kevalāpi vijjābhāgiyā dhammā bhāvanāpāripūriṃ gacchanti. Katamasmiṃ ekadhamme? Kāyagatāya satiyā. Imasmiṃ kho, bhikkhave, ekadhamme bhāvite bahulīkate kāyopi passambhati, cittampi passambhati, vitakkavicārāpi vūpasammanti, kevalāpi vijjābhāgiyā dhammā bhāvanāpāripūriṃ gacchantī’’ti.

572. ‘‘Ekadhamme, bhikkhave, bhāvite bahulīkate anuppannā ceva akusalā dhammā nuppajjanti, uppannā ca akusalā dhammā pahīyanti. Katamasmiṃ ekadhamme? Kāyagatāya satiyā. Imasmiṃ kho, bhikkhave, ekadhamme bhāvite bahulīkate anuppannā ceva akusalā dhammā nuppajjanti, uppannā ca akusalā dhammā pahīyantī’’ti.

573. ‘‘Ekadhamme , bhikkhave, bhāvite bahulīkate anuppannā ceva kusalā dhammā uppajjanti, uppannā ca kusalā dhammā bhiyyobhāvāya vepullāya saṃvattanti. Katamasmiṃ ekadhamme? Kāyagatāya satiyā. Imasmiṃ kho, bhikkhave, ekadhamme bhāvite bahulīkate anuppannā ceva kusalā dhammā uppajjanti, uppannā ca kusalā dhammā bhiyyobhāvāya vepullāya saṃvattantī’’ti.

574. ‘‘Ekadhamme, bhikkhave, bhāvite bahulīkate avijjā pahīyati, vijjā uppajjati, asmimāno pahīyati, anusayā samugghātaṃ gacchanti, saṃyojanā pahīyanti. Katamasmiṃ ekadhamme? Kāyagatāya satiyā. Imasmiṃ kho, bhikkhave, ekadhamme bhāvite bahulīkate avijjā pahīyati, vijjā uppajjati, asmimāno pahīyati, anusayā samugghātaṃ gacchanti, saṃyojanā pahīyantī’’ti.

575-576. ‘‘Ekadhammo, bhikkhave, bhāvito bahulīkato paññāpabhedāya saṃvattati… anupādāparinibbānāya saṃvattati. Katamo ekadhammo? Kāyagatā sati. Ayaṃ kho, bhikkhave, ekadhammo bhāvito bahulīkato paññāpabhedāya saṃvattati… anupādāparinibbānāya saṃvattatī’’ti.

577-579. ‘‘Ekadhamme , bhikkhave, bhāvite bahulīkate anekadhātupaṭivedho hoti… nānādhātupaṭivedho hoti… anekadhātupaṭisambhidā hoti. Katamasmiṃ ekadhamme? Kāyagatāya satiyā. Imasmiṃ kho, bhikkhave, ekadhamme bhāvite bahulīkate anekadhātupaṭivedho hoti… nānādhātupaṭivedho hoti… anekadhātupaṭisambhidā hotī’’ti.

580-583. ‘‘Ekadhammo, bhikkhave, bhāvito bahulīkato sotāpattiphalasacchikiriyāya saṃvattati… sakadāgāmiphalasacchikiriyāya saṃvattati… anāgāmiphalasacchikiriyāya saṃvattati… arahattaphalasacchikiriyāya saṃvattati. Katamo ekadhammo? Kāyagatā sati. Ayaṃ kho, bhikkhave, ekadhammo bhāvito bahulīkato sotāpattiphalasacchikiriyāya saṃvattati… sakadāgāmiphalasacchikiriyāya saṃvattati… anāgāmiphalasacchikiriyāya saṃvattati… arahattaphalasacchikiriyāya saṃvattatī’’ti.

584-599. ‘‘Ekadhammo , bhikkhave, bhāvito bahulīkato paññāpaṭilābhāya saṃvattati… paññāvuddhiyā saṃvattati… paññāvepullāya saṃvattati… mahāpaññatāya saṃvattati… puthupaññatāya saṃvattati… vipulapaññatāya saṃvattati… gambhīrapaññatāya saṃvattati… asāmantapaññatāya [asamatthapaññatāya (syā. kaṃ.), asamattapaññatāya (ka.), asamantapaññatāya (ṭīkā) paṭi. ma. aṭṭha. 2.

身至念品
"诸比丘,对任何人来说,如果大海已被心意充满,那么一切流入海洋的小河都包含在其中;同样地,诸比丘,对任何人来说,如果身至念已被修习、多修,那么一切属于明分的善法都包含在其中。"
564-570. "诸比丘,有一法若修习、多修,能导致大厌离...能导致大利益...能导致大安稳...能导致念和正知...能导致获得智见...能导致现法乐住...能导致证悟明与解脱之果。是哪一法?身至念。诸比丘,这一法若修习、多修,能导致大厌离...能导致大利益...能导致大安稳...能导致念和正知...能导致获得智见...能导致现法乐住...能导致证悟明与解脱之果。"
"诸比丘,若一法修习、多修,则身体平静,心也平静,寻伺止息,一切属于明分的法都达到修习圆满。是哪一法?身至念。诸比丘,若这一法修习、多修,则身体平静,心也平静,寻伺止息,一切属于明分的法都达到修习圆满。"
"诸比丘,若一法修习、多修,则未生的不善法不生起,已生的不善法被断除。是哪一法?身至念。诸比丘,若这一法修习、多修,则未生的不善法不生起,已生的不善法被断除。"
"诸比丘,若一法修习、多修,则未生的善法生起,已生的善法增长广大。是哪一法?身至念。诸比丘,若这一法修习、多修,则未生的善法生起,已生的善法增长广大。"
"诸比丘,若一法修习、多修,则无明断除,明生起,我慢断除,随眠被根除,结缚断除。是哪一法?身至念。诸比丘,若这一法修习、多修,则无明断除,明生起,我慢断除,随眠被根除,结缚断除。"
575-576. "诸比丘,有一法若修习、多修,能导致智慧开展...能导致无取般涅槃。是哪一法?身至念。诸比丘,这一法若修习、多修,能导致智慧开展...能导致无取般涅槃。"
577-579. "诸比丘,若一法修习、多修,则能通达多界...通达种种界...分别多界。是哪一法?身至念。诸比丘,若这一法修习、多修,则能通达多界...通达种种界...分别多界。"
580-583. "诸比丘,有一法若修习、多修,能导致证悟预流果...能导致证悟一来果...能导致证悟不还果...能导致证悟阿罗汉果。是哪一法?身至念。诸比丘,这一法若修习、多修,能导致证悟预流果...能导致证悟一来果...能导致证悟不还果...能导致证悟阿罗汉果。"
584-599. "诸比丘,若一法修习、多修,能导致获得智慧...智慧增长...智慧广大...成为大智者...成为广智者...成为广大智者...成为深智者...成为无等智者...

3.1 passitabbaṃ] saṃvattati… bhūripaññatāya saṃvattati… paññābāhullāya saṃvattati… sīghapaññatāya saṃvattati… lahupaññatāya saṃvattati… hāsapaññatāya [hāsupaññatāya (sī. pī.)] saṃvattati… javanapaññatāya saṃvattati… tikkhapaññatāya saṃvattati… nibbedhikapaññatāya saṃvattati. Katamo ekadhammo? Kāyagatā sati. Ayaṃ kho, bhikkhave, ekadhammo bhāvito bahulīkato paññāpaṭilābhāya saṃvattati… paññāvuddhiyā saṃvattati… paññāvepullāya saṃvattati… mahāpaññatāya saṃvattati… puthupaññatāya saṃvattati… vipulapaññatāya saṃvattati… gambhīrapaññatāya saṃvattati… asāmantapaññatāya saṃvattati… bhūripaññatāya saṃvattati… paññābāhullāya saṃvattati… sīghapaññatāya saṃvattati… lahupaññatāya saṃvattati… hāsapaññatāya saṃvattati… javanapaññatāya saṃvattati… tikkhapaññatāya saṃvattati… nibbedhikapaññatāya saṃvattatī’’ti.


3.1\ 应该被看到]能导致广大智慧...能导致智慧丰富...能导致敏捷智慧...能导致轻快智慧...能导致愉悦智慧...能导致迅速智慧...能导致锐利智慧...能导致洞察智慧。是哪一法?身至念。诸比丘,这一法若修习、多修,能导致获得智慧...能导致智慧增长...能导致智慧广大...能导致成为大智者...能导致成为广智者...能导致成为广大智者...能导致成为深智者...能导致成为无等智者...能导致成为广大智慧者...能导致智慧丰富...能导致敏捷智慧...能导致轻快智慧...能导致愉悦智慧...能导致迅速智慧...能导致锐利智慧...能导致洞察智慧。"



Kāyagatāsativaggo ekūnavīsatimo.

身至念品第十九。

